Kad tablete iedarbojās, man atlaida, un arī garastāvoklis kļuva kaujiniecisks. Vakarā pie mums mājās bija viesi, turklāt tie paši džeki, ar kuriem atbraucu uz Šveici. Pie vakariņu galda saruna bija dzīvīga, pat tiktāl, ka ātri vien iesaistījos strīdos. Kopumā drīzāk lai konstruētu un uzklausītu argumentus, nevis lai kādu pārstrīdētu, lai gan ne bez tā. Patiesībā vairums tēmu nav nemaz tik dzīvībai svarīgas, bet, nu, patīk dažiem cilvēkiem strīdēties, ko tur daudz.
Diskusijas detaļas atklāt nevaru. Pateikšu vien to, ka paralēli ceļošanai mūsu braucienā attīstījās drāma, kurā daudzi dalībnieki cieta. Visiem bija savs viedoklis, lai gan retais kurš zināja faktus. Es, atklājoties jauniem faktiem, savu viedokli mainīju, kā jau kārtīgam beijesiānim pienākas. Principā visi mainīja, pārāk jau nu fakti izmainīja notiekošā ainu. Kas mums kārtējo reizi apliecina, cik pareizi ir nespriest sasteigti, bet sākumā kārtīgi visā tikt skaidrībā. Ja vien vēl būtu iespējams šo domu pielietot vēlēšanām, kas šobrīd notiek Latvijā. Citādi es tā arī nesapratu, par ko lai balso. LSM anketiņa, kas parāda tavu uzskatu saderību ar partijām, man norāda uz "Attīstībai/Par!". Es principā esmu par progresu un attīstību, tā kā tas ir diezgan loģiski. Gatavojos jau balsot par "Progresīvajiem". Taču džeki man te pateica, ka progresīvie ir pārāk jau nu progresīvi. Tik ļoti sargā dabu, ka aizliegs mežā rakt, lai būvētu tramplīnus velokrosam. Galu galā pārdomāju.
Starp citu, aizmirsu pastāstīt, ka jau Cūgā redzēju velosipēdistu, kuru bija notriekusi mašīna. priekšējais ritenis bija saliekts 90 grādu leņķī, pats viņš bija saskrāpējies un sasities, bet pēc skata izskatījās tonusā. Šveicē šoferi parasti palaiž gājējus un velosipēdistus, bet, acīmredzot, gadās arī melnie gulbji.
Nākamā diena bija piektdiena. Te nu es jau biju izdomājis jaunu grandiozu plānu. Lieta tāda, ka sestdien mums kaut asinis pa degunu bija jābrauc uz slaveno Lauterbrunneni. Bet es atkal negribēju celties sešos, lai paspētu. Tāpēc pierunāju džekus doties pārgājienā ne pārāk tālu no Lauterbrunnenes, uz Brienz kalnu. Ideja bija pēc pārgājiena ar vilcienu nobraukt grēdas otrā pusē un pārnakšņot netālu no sestdienas starta vietas.
Vai biedri piekrita? Vai izdevās?